Dzirdes zudums visbiežāk attīstās pakāpeniski, tāpēc cilvēks to var nepamanīt vai ignorēt. Tomēr ir vairākas tipiskas pazīmes, kas var liecināt par dzirdes pasliktināšanos, uz kurām ir vērts pievērst uzmanību gan pašam, gan tuviniekiem. Savlaicīga šo pazīmju pamanīšana un reaģēšana uz tām palīdz novērst tālākās sekas un uzturēt augstu dzīves kvalitāti.
Sarežģījumi saprast runu – īpaši troksnī
Grūtības uztvert un saprast runu sabiedriskās vietās, kur pastāv fona troksnis, piemēram, restorānā, sabiedriskajā transportā vai veikalā. Šķiet, ka apkārtējie cilvēki runā neskaidri, pieklusināti, bet īstenībā iemesls varētu būt pasliktināta dzirde.
Biežāka vajadzība lūgt atkārtot citu teikto
Cilvēks bieži saka “Ko?”, “Kas?”, “Lūdzu, atkārto vēlreiz!”, pat ja saruna notiek mierīgā un klusā vidē. Visbiežāk pirmie ir tuvinieki, kas pamana, ka jāatkārto viss ir divreiz. Tā rezultātā var rasties sajūta, ka nepareizi komunicējat ar apkārtējiem vai ka neviens vairs jūs nesaprot. Cilvēks kļūst neapmierināts, uztraukts, bet apkārtējie var sākt dusmoties.
Televīzijas vai radio skaļuma palielināšana
Kad dzirde sāk pasliktināties, cilvēkiem ir tendence sākt palielināt TV vai radio skaļumu, lai labāk sadzirdētu aktieru vai diktoru teikto. Citi ģimenes locekļi var sākt sūdzēties par to, ka pārāk skaļi esat sākuši klausīties TV. Tā var būt kā pirmā pazīme, lai dotos uz dzirdes pārbaudi.
Sociālā izvairīšanās vai nogurums pēc sarunām
Dzirdes pasliktināšanās gadījumā cilvēks bieži vien sāk izteikti piepūlēties, lai sadzirdētu sarunas, apkārtējo vidi. Papildus tam, ja ir grūtības sadzirdēt, smadzenes sāk strādāt aktīvāk, lai uztvertu un izprastu saklausīto informāciju. Tas noved pie fiziska un mentāla noguruma ikdienā.
Ja cilvēks sarunu laikā kļūst noguris un visu laiku pārjautā, jo nesadzird, ir lielāka vēlme izvairīties no sociālām situācijām, jo visbiežāk tās rada uztraukumu un kauna sajūtu.
Trokšņi ausīs jeb Tinnīts
Džinkstēšana, šalkšana vai citi trokšņi ne vienmēr, bet var tikt saistīti ar dzirdes zudumu. Tinnīts un dzirdes zudums ir cieši saistīti.
Nevar vairs sadzirdēt ikdienas skaņas
Bieži vien cilvēki nepamana, ka vairs nedzird putnu čivināšanu aiz loga, kaimiņu rosīšanos vai mašīnu rūkoņu uz ceļiem. Šī ir izplatīta pazīme, ka ir laiks veikt dzirdes pārbaudi, lai konstatētu, kāpēc šīs ikdienas skaņas ir kļuvušas klusākas vai vispār nedzirdamas.
Iespējamas grūtības saprast, ko saka sievietes vai bērni
Dzirdes zudums noteikta frekvenču diapazonā ir bieži sastopams. Īpaši ar vecumu saistītajam dzirdes zudumam raksturīgi, ka grūtības sadzirdēt tieši augstās skaņas. Tā kā sievietēm un bērniem pēc dabas balss ir augstāka, var būt grūtāk sadzirdēt un saprast, ko viņi saka.
Papildu signāli, kas var liecināt par dzirdes pasliktināšanos
- Grūtības saprast telefonsarunas, īpaši, ja balss nav ļoti skaļa.
- Grūtības noteikt, no kurienes nāk skaņa (piemēram, uz ielas vai sabiedriskās vietās).
- Sajūta, ka ausis ir “aizliktas” vai it kā pastāvīgi ir fona troksnis.
- Nepārliecība vai biežas pārpratnes sarunās, kas rada konfliktiem līdzīgas situācijas.
Kāpēc ir svarīgi reaģēt savlaicīgi?
Neatklāts un nekoriģēts dzirdes zudums var radīt nopietnas sekas ne tikai komunikācijā, bet arī vispārējā veselībā. Pētījumi liecina, ka cilvēkiem ar dzirdes problēmām ir augstāks depresijas un kognitīvo traucējumu risks (Livingston et al., 2020). Turklāt nekoriģēts dzirdes zudums var ietekmēt arī fizisko drošību – grūtāk sadzirdēt brīdinājuma signālus, transportlīdzekļus vai citu cilvēku balsis, kas palielina nelaimes gadījumu iespēju (Lin & Ferrucci, 2012).
Dzirdes pasliktināšanās pazīmes bieži vien ir nemanāmas un attīstās pakāpeniski. Tieši tāpēc ir svarīgi pievērst uzmanību pat šķietami mazām pārmaiņām ikdienā – vai tas būtu skaļāks televizors, biežāka pārjautāšana vai nogurums pēc sarunām. Jo ātrāk tiek veikta diagnostika, jo vieglāk ir saglabāt dzirdi un dzīves kvalitāti ilgtermiņā.
Ja atpazīstat kādu no šīm pazīmēm sev vai tuviniekiem, ieteicams veikt dzirdes pārbaudi kādā no mūsu Vision Express dzirdes centriem. Savlaicīga diagnostika palīdz saglabāt dzīves kvalitāti, komunikāciju un drošību ikdienā!
Atsauces
Bess, F. H., Dodd-Murphy, J., & Parker, R. A. (1998). Children with minimal sensorineural hearing loss: Prevalence, educational performance, and functional status. Ear and Hearing, 19(5), 339–354. https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/9796643/
Lin, F. R., & Ferrucci, L. (2012). Hearing loss and falls among older adults in the United States. Archives of Internal Medicine, 172(4), 369–371. https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC3518403/
Livingston, G., Huntley, J., Sommerlad, A., Ames, D., Ballard, C., Banerjee, S., … Mukadam, N. (2020). Dementia prevention, intervention, and care: 2020 report of the Lancet Commission. The Lancet, 396(10248), 413–446. https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC7392084/
World Health Organization. (2025). Deafness and hearing loss. https://www.who.int/news-room/fact-sheets/detail/deafness-and-hearing-loss