Līdzīgi kā redze vai asinsspiediens, arī dzirde ir būtiska mūsu veselības sastāvdaļa, kuru bieži vien cilvēki sāk novērtēt tikai tad, kad rodas acīmredzamas problēmas. Tomēr dzirdes zudums nereti attīstās pakāpeniski un var būt tik nemanāms, ka pats cilvēks to sākotnēji nepamana. Šī iemesla dēļ regulāras dzirdes pārbaudes ir ārkārtīgi svarīgas – tās palīdz savlaicīgi atklāt izmaiņas un veikt nepieciešamos pasākumus, lai novērstu nopietnākas sekas.
Kā dzirdes zudums ietekmē mūsu dzīvi?
Dzirdes zudums ietekmē ne tikai spēju uztvert skaņas – tas skar ļoti daudzus dzīves aspektus:
- Negatīvi ietekmē runu un valodu.
- Ietekmē kognitīvās funkcijas un mentālo veselību.
- Veicina sociālo izolāciju, vientulību un stigmu, jo cilvēks sāk izvairīties no sarunām un sabiedriskām situācijām.
- Ietekmē sabiedrību un ekonomiku, jo dzirdes zudums samazina produktivitāti un sociālo aktivitāti.
- Ierobežo piekļuvi izglītībai un nodarbinātībai (World Health Organization, 2025).
Pētījumi rāda, ka agrīna dzirdes zuduma atklāšana un korekcija ievērojami uzlabo valodas attīstību bērniem un komunikācijas prasmes pieaugušajiem, kā arī uzlabo vispārējo dzīves kvalitāti (World Health Organization, 2021). Pieaugušajiem savlaicīga dzirdes zuduma konstatēšana un dzirdes aparātu lietošana palīdz saglabāt smadzeņu funkcijas un aizkavēt ar vecumu saistītu kognitīvo funkciju pavājināšanos (Livingston et al., 2020).
Turklāt pētījumi pierāda saistību starp nekoriģētu dzirdes zudumu un par 7% augstāku demences attīstības risku. Dzirdes aparātu lietošana var samazināt šo risku, ja dzirdes zudums tiek diagnosticēts un koriģēts laikus (Cantuaria et al., 2024).
Bērniem dzirdes pārbaudes ir īpaši svarīgas, jo viegls vai vienpusējs dzirdes zudums var negatīvi ietekmēt mācību sasniegumus un valodas attīstību, kā arī veicināt nevēlamu uzvedību (Bess et al., 1998).
Neatklāts dzirdes zudums var ietekmēt arī fizisko drošību. Cilvēkam var būt grūti sadzirdēt brīdinājuma signālus, transporta līdzekļus vai cilvēku balsis. Tas ir īpaši svarīgi vecāka gadagājuma cilvēkiem, kam palielinās kritienu risks. Pētījumos ir pierādīta saistība starp dzirdes zudumu un kritienu risku – cilvēkiem ar mērenu dzirdes zudumu ir trīs reizes lielāka kritienu iespējamība nekā cilvēkiem ar normālu dzirdi (Lin & Ferrucci, 2013).
Kāpēc dzirdes pārbaudes ir jāveic regulāri?
Regulāras dzirdes pārbaudes palīdz izveidot medicīnas vēsturi, ar kuras palīdzību nākotnē var salīdzināt turpmākās dzirdes izmaiņas. Tas ļauj ātrāk pamanīt pasliktināšanos un pieņemt pamatotus lēmumus par korekciju vai profilaksi.
Vadlīnijas iesaka:
- Veseliem pieaugušajiem 18–40 gadu vecumā, dzirde jāpārbauda ik pēc 3–5 gadiem. (Amerikas Runas, Valodas un Dzirdes Asociācijas (The American Speech-Language-Hearing Association; ASHA).
- Veseliem cilvēkiem līdz 50 gadiem Lielbritānijas NHS iesaka dzirdi pārbaudīt reizi 2–3 gados.
- Cilvēki virs 60 gadiem: ieteicamas ikgadējas dzirdes pārbaudes, jo presbiakūzija – ar vecumu saistīts dzirdes zudums – rodas iekšējās auss matiņšūnu novecošanās dēļ.
- Cilvēki, kas pakļauti skaļa trokšņa iedarbībai: dzirde jāpārbauda vismaz reizi gadā, īpaši, ja strādā trokšņainā vidē vai nodarbojas ar skaļām aktivitātēm.
- Cilvēki ar konstatētu dzirdes zudumu: dzirdes aparāti jāpielāgo un pārbauda vismaz reizi gadā, jo dzirdes vajadzības laika gaitā mainās.
Dzirde ir viena no mūsu svarīgākajām maņām, un tās saglabāšana prasa regulāru pārbaudi un aprūpi. Pat nelieli dzirdes pasliktinājuma simptomi var ietekmēt dzīves kvalitāti, sociālo iesaisti, drošību un kognitīvās funkcijas. Savlaicīga dzirdes pārbaude, korekcija un modernu dzirdes aparātu izmantošana ļauj saglabāt labu dzirdi, novērst veselības riskus un dzīvot aktīvu, kvalitatīvu dzīvi.
Neatlieciet dzirdes pārbaudi – piesakieties vizītei jau šodien kādā no Vision Express dzirdes centriem un parūpējieties par savas dzirdes veselību!
Atsauces
- World Health Organization, 2025. Deafness and hearing loss. Iegūts no: https://www.who.int/news-room/fact-sheets/detail/deafness-and-hearing-loss [sk. 08.07.2025.]
- Livingston, G., Huntley, J., Sommerlad, A., Ames, D., Ballard, C., Banerjee, S., Brayne, C., Burns, A., Cohen-Mansfield, J., Cooper, C., Costafreda, S. G., Dias, A., Fox, N., Gitlin, L. N., Howard, R., Kales, H. C., Kivimäki, M., Larson, E. B., Ogunniyi, A., Orgeta, V., … Mukadam, N. 2020. Dementia prevention, intervention, and care: 2020 report of the Lancet Commission. Lancet (London, England), 396(10248), 413–446. Iegūts no: https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC7392084/ [sk. 08.07.2025.]
- Cantuaria ML, Pedersen ER, Waldorff FB, et al. 2024. Hearing Loss, Hearing Aid Use, and Risk of Dementia in Older Adults. JAMA Otolaryngol Head Neck Surg, 150(2):157–164. Iegūts no: https://jamanetwork.com/journals/jamaotolaryngology/fullarticle/2813302 [sk. 08.07.2025.]
- Bess, F. H., Dodd-Murphy, J., & Parker, R. A. 1998. Children with minimal sensorineural hearing loss: prevalence, educational performance, and functional status. Ear and hearing, 19(5), 339–354. Iegūts no: https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/9796643/ [sk. 08.07.2025.]
- Lin, F. R., & Ferrucci, L. 2012. Hearing loss and falls among older adults in the United States. Archives of internal medicine, 172(4), 369–371. Iegūts no: https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC3518403/ [sk. 08.07.2025.]